Daugavas Vanagu lielie svētki
Adelaidē svin organizācijas 80 darba gadus
Laikraksts Latvietis Nr. 906, 2026. g. 12. nov.
Ilze Tomasa (Thomas)
Lielā Jundas vadītājs, Ilmārs Rudaks (no kreisās), nodod ziņojumu DV priekšniekam Aivaram Sinkam. Goda sardzē redzami Adelaides latviešu skolas audzēkņi, delegāti no Lielbritānijas un Latvijas. Dzied apvienotais vīru koris: Adelaides „Daugava“ un Melburnas „Veseris“. FOTO Pēteris Strazds.
Vanadzes. Vidū Austrālijas vanadžu vadītāja Astra Kronīte un globālā vanadžu vadītāja Ināra Sīkā. FOTO Pēteris Strazds.
DV Adelaides nodaļas namā, klausītāju vidū bija arī vēstniece Samija Šerifa. FOTO Pēteris Strazds.
Globālā Vanadžu priekšniece Ināra Sīkā (no labās) pasniedz ziedus Lindai Arhinovičai pēc referāta. FOTO Pēteris Strazds.
Paneļdiskusija: „Mana Latvija, mana atbildība“. No kreisās: Paneli vada DV priekšnieks Aivars Sinka; piedalās LR vēstniece Austrālijā Samija Šerifa, DVF priekšsēde Karolīne Zobens-East, LV DV priekšsēdis Andris Arhinovičs, un Imants Kīns no Austrālijas. FOTO Pēteris Strazds.
Adelaides Daugavas Vanagu namā 23. oktobrī pēc vanadžu sanāksmes. No kreisās: Latvijas vēstniece Austrālija Samija Šerifa ar Adelaides vanadzēm Ģeņu Janmeiju (105) un DV Adelaides nodaļas priekšnieci Ilgu Vēveri. FOTO Gundega Zariņa.
Šie Daugavas Vanagu lielie svētki Adelaidē, svinot 80 gadu darbību, atstāja uz mani negaidīti lielu iespaidu.
Lielu iespaidu tādā ziņā, ka man, kas uz Vanagu būtību un darbību biju tikai no malas skatījusies, kaut gan protams nevarēju par viņiem nezināt, bet tikai pēc šinīs svētkos dzirdētā un redzētā sāku pilnīgāk apzināties to darbu, kas ir darīts visu šos 80 gadus, to darbu ko tagad dara, un ar kādu sirsnību un cītību to dara katrs biedrs un biedre, sekojot DV organizācijas pamatprincipiem.
Notikumu bija daudz, trīs dienas piepildītas dažādiem notikumiem, publiskiem un Vanagu iekšējiem, un tad vēl turpat divas dienas gara atklātā sēde, jo esot tik daudz kas, ko pārspriest un kārtot, reiz jau bija kopā salidojuši no Latvijas, no Lielbritānijas, un Kanādas, kā ari no dažādām Austrālijas pusēm.
Notika referāti, diskusijas, sanāksmes, dievkalpojums, koncerts, jubilejas vakariņas un visam pāri svētku „Lielā Junda“. Tai sekoja DV Centrālās valdes sēdes atklāšana, jo it kā viss šis notikums skaitījās kā DVCV valdes sēde.
Lielā Junda
Šī Lielā Junda ir šīs jubilejas pats degpunkts, svinīga, ļoti aizkustinoša. Junda, saka vārdnīca, ir militāro spēku rīta vai vakara ceremonija. Nu, saprotams tad, ka Lielā Junda ir kaut kas sevišķs. Pie taures skaņām, Adelaides DV nodaļas priekšniecei Ilgai Vēverei vadot, svinīgi caur zāli iesoļo karognesēji ar piecu DV valstu un četru Austrālijas nodaļu karogiem, nostājas publikas priekšā un pēc kārtas ziņo: „Ieradušies visi, atskaitot mūžībā aizsauktos!“
Tādā veidā pieminot savus aizgājušos biedrus, bet reizē garā arī piesaucot visus latviešu karavīrus, kuri kādreiz cīnījušies par Latviju un latviešu tautas brīvību un pastāvēšanu.
Notiek arī DV priekšnieka Aivara Sinkas uzruna, svētbrīdis, Daugavas Vanagu solījums, nodzied Latvijas un Vanagu himnas, spēlē čellu ansamblis.
Piedalās trompetisti Vils Smits (Will Smith) un Filips Vindsors (Phillip Windsor), Kalvis Jaunalksnis ar DV solījumu, prāveste Helga Jansone, DV jauktais vīru koris ar koristiem no Adelaides un Melburnas, diriģents Matīss Reinhards, pianiste Džūlija Folija (Julia Foley), čellu ansamblis: Jānis Laurs, Chiara Kelle, Chloe Chane Yin un Stephan Richter.
DV Centrālās valdes sēdes atklāšana
Junda beidzas, karodznieki iziet un sākas DV Centrālas valdes sēdes atklāšana ar Aivara Sinkas uzrunu.
Atzīmējot 80 gadu jubileju, DV centrālā valde izsludināja īpašas goda zīmes un apliecības biedriem kā arī sadarbības partneriem. Austrālijā, vanadziņa goda zīmes bronzā saņēma Annas Ziedares Vasaras vidusskola par ilggadēju latviešu jaunatnes audzināšanu, kultūras un valodas saglabāšanu un Latviešu Apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē par neatlaidīgu darbu, saturot latviešu kopienu Austrālijā.
Apsveikumus personīgi sniedz LAAJ Izglītības nozares pārstāve Mārīte Rumpe, Austrālijas Skautu jendas priekšnieks vadītājs Juris Skābe, Adelaides Latviešu biedrības priekšniece Ilze Radziņa.
Rakstiski apsveikumi ienākuši no īpašo uzdevumu vēstnieces diasporas lietās Zandas Grauzes, Pasaules brīvo latviešu apvienības, Latvijas Republikas goda konsula Dienvidaustrālijā Valda Tomaņa un Sidnejas Latviešu biedrības valdes.
Apsveikumu vadošā tēma ir Vanagu labie darbi 80 gadu gaitā un ciešā un labā sadarbošanās ar citām organizācijām. Arī dievkalpojumā prāveste izcēla Vanagu darbu kā Dieva darbu.
Referāts: Latviešu sievietes loma nākotnē
Pats pirmais notikums, kuru es apmeklēju, bija Lindas Arhinovičas referāts par tēmatu „Latviešu sievietes loma nākotnē, no senču zināšanām un valsts tapšanas līdz mūsdienu atbildībai, ģimenei un Daugava Vanagu nākotnei“.
Linda ir Daugavas Vanagu Latvijas nodaļas biroja vadītāja.
Referāts izsmeļošs, bagāts ar interesantiem faktiem, domām un ieskatiem.
Runāja par latviešu sieviešu lomu valsts tapšanas laikā, kad rūpes kļuva par drosmi, par brīvvalsts laika sievieti kā pilsoni. Tad par kara un okupācijas laiku, kad sieviete kļuva par ģimenes izdzīvošanas balstu, par padomju laika sievieti, kura gāja darbā, tad mājās uz „otro maiņu“, veicot mājas darbus un deficīta ekonomikas apstākļos cenšoties gādāt par savu ģimeni cik vien labi iespējams. Un tad vēl par latviešu sievietēm trimdā, kad Latvijas kultūra un latviešu valoda bija jāsaglabā ārpus Latvijas, lai to varētu nodot tālākām paaudzēm.
Interesanti un vērtīgi bija tas, kā referente kā piemērus teiktajam minēja vārdā izcilas latviešu sievietes, par kurām dažām mēs varbūt maz esam dzirdējuši.
Tādām kā:
- Ilze Žilde un Antoņina Bļodone, kuras abas ir pulkvedes Latvijas armijā. Paskatieties internetā, ir vērts redzēt.
- Lina Čanka-Freidenfelde un Elza Žiglēvica, abas par nopelniem Pirmā pasaules kara vai Neatkarības kara laikā apbalvotas ar Lāčplēša Kara ordeni.
- Berta Pīpiņa, politiķe, pirmā sieviete Saeimā starpkaru periodā.
- Lidija Lasmane-Doroņina, kura savā mūžā tika trīs reizes nosodīta par pretpadomju darbību, ir vairāk pazīstama, bet tika pieminēta arī Broņislava Martuževa, dzejniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, apcietināta 1950os gados. Kā bijusī politieslodzītā, viņai savus dzejoļus varēja publicēt tikai 1980. gados, un tad tikai ar citas dzejnieces vārdu.
- Marija Ķeņģe, kuras vadībā 1950. gadā nodibinājās pirmā Daugavas Vanadžu kopa, no kuras vanadžu kustība izplatījās visā Rietumu pasaulē.
Šādā veidā uzsaucot šeit šo izcilo latviešu sieviešu vārdus, ceru kaut vai pavisam mazā veidā līdzēt uzturēt dzīvu viņu piemiņu, ko arī referente Linda noteikti vēlējās darīt.
„Mūsu senču sieviete, no tā, ko deva daba, prata radīt ne tikai nepieciešamo,“ teica referente, „bet arī skaisto. No vilnas – dziju. No dzijas – audumu. No auduma – tērpu. No auga – krāsu. No raksta – piederības sajūtu.“ Cik ļoti piemēroti vārdi, kā raksturot latvju rakstu dziļo un paliekošo nozīmi latviešu tautai – no raksta piederības sajūta!
Mūsdienu sieviete var būt izglītota un profesionāli spēcīga. Tāda, kas nebaidās no tehnoloģijām, zinātnes, uzņemējdarbības, vadības un atbildības.
Bet visos laikos, visās vietās un apstākļos latviešu sieviete ir gādājusi par ģimeni, ir bijusi tā, kura nodevusi valodu, dziesmas, ticējumus un prasmes nākamajām paaudzēm. Viņai ir bijusi, un ir, spēja radīt, saglabāt un nodot tālāk, vai nu Latvijā, vai ārpus tās.
Referāts: Ko Daugavas Vanagi dara Polijā un kāpēc?
Referents Daugavas Vanagu priekšnieks Aivars Sinka runāja šinī referātā un arī savā DVCV sēdes atklāšanas runā par latviešu karavīriem Otrā pasaules kara laikā, sevišķi Polijā, kur bijuši 20 000 latviešu puiši. Polijā, tāpat kā Latvijā, komunistu laikā nevarēja runāt un rakstīt patiesību par vēsturi.
Vanagi vienmēr ir aizstāvējuši latviešus pret nepatīkamiem un nepamatotiem meliem no Krievijas vai pat no mūsu sabiedrotiem.
Tagad tie palīdz Polijā vietējiem iedzīvotājiem uzzināt vairāk par notikumiem viņu pašu zemē. Arī Latvijā šī vēsture nav rakstīta vai pazīta.
„Ir viens bēdīgs stāsts par ko man ir jāstāsta“, teica referents „1945. gada 22. janvārī mazā ciematā Polijā, Dambrovka Nova, notika kara noziegums. Sarkanā armija nošāva 100-200 padevušos, neapbruņotus latviešu puišus. 2010. gadā tur atrada un izraka 51 karavīru, ko poļu arheologi identificēja par latviešiem. Tajā laikā, šo karavīru atraitnes un tuvie radi vēl bija dzīvi. Vācijas iestādes tad paņēma atrastos kaulus, un apbedīja šos atrastos latviešu upurus kā vāciešus!
Pēc tam, esam identificējuši dučiem līdzīgu incidentu, simtiem latviešu karavīru pīšlu, kas nav apbedīti kā latvieši. Divus gadus esam mēģinājuši klusītiņām, bez skaļa „trača“ šo situāciju nokārtot. Bet, sākot ar šodienu, par to atklāti runāsim. To darīsim, jo to pieprasa mūsu senči.“
Vanagi ar līdzīgi domājošiem sabiedrotiem ir Lestenē uzcēluši skaistus brāļu kapus kritušiem latviešu kareivjiem. Tur vēl ir vietas, kur apbedīt to kareivju mirstīgās atliekas, kurus vēl var atrast un pārvest uz dzimteni.
Tas ir svētīgs un taisnīgs darbs. Ir nelikumīgi okupēt citu valsti un tad spaidu kārtā ņemt savā armijā tās vīrus un, kā referents rādīja, pat pavisam jaunus zēnus. Arī tos, kuri Vācijas armijā iestājās brīvprātīgi, pienākas pieminēt ar godu, jo tie riskēja un atdeva dzīvību mēģinot, kā tik vien tanī laikā bija iespējams, cīnīties pret brutālo krievu okupāciju.
Un beidzot, bet tomēr svarīgi
Vēl personas, kas ir pelnījušas atzinību par darbu, lai šīs svinības izdotos tik sekmīgī:
Astra Kronīte par milzīgo darbu organizējot Lielo Jundu, koncertu, programmas grāmatiņu un izstādi Tālavā par Vanagu organizāciju, tās pirmsākumiem, vēsturi aprūpes un sabiedrisko darbu. Izstādi atklāja LR vēstniece Austrālijā un Jaunzēlandē Samija Šerifa tieši organizācijas 80. dibināšanas dienā 2025. gada 28. decembrī.
Par pusdienām un saviesīgiem vakariem rūpējās Vanadzes, to skaitā, kā vienmēr, Ilze Mūsiņa.
Man gadījās runāt ar Dzidru Virgin. Zinu, ka viņa vienmēr, nezin cik jau ilgi, ar smaidu un laipnību izvadā personas uz notikumiem, kur tik vajaga.
Šie ļaudis ir tādi, kā tie, par kuriem Mērnieku laikos teikts: „Trešie ir tie, kuri ….. nelepojas, bet darbus dara.“
Ilze Tomasa (Thomas)
Laikrakstam „Latvietis“
Daugavas Vanagi, sasauksimies!