JURA CIGANOVA, DR. HIST. RAKSTS PAR DAUGAVAS DIBINĀŠANU 1945. GADA 28. DECEMBRĪ
RAKSTS SĀKOTĒNJI PUBLICĒTS sargs.lv 4.02.2016
«1945. gada ziema turējās auksta, ar asu jūras vēju. Novietojums šādiem apstākļiem nebija piemērots. Apģērbs un uzturs ļoti trūcīgs. Izmantojot gūstā uzspiestās bezdarbības laiku, šajās, varbūt, visdrūmākajās gūsta dienās dažiem karavīriem bija radusies laimīga doma dibināt un izveidot jau gūsta laikā savu cīņas un aprūpes organizāciju, kurai īstais darba lauks gan pavērtos pēc atlaišanas no gūsta.
Cēdelgemiešu lielākā daļa ideju par šādas organizācijas dibināšanu atbalstīja, kaut arī netrūka kritizētāju. Daļa karavīru domāja, ka dibināmā organizācija izputēs, tikko pavērsies dzeloņstiepļu vārti, atlaižot gūstekņus brīvībā. Citi ieskatīja, ka tāda organizācija vispār nav vajadzīga.
1945. gada 28. decembrī Cēdelhemas gūstekņu nometnes II nodalījumā teātra barakā tomēr sanāca 289 delegāti, kas pārstāvēja 7787 radāmās organizācijas pirmbiedrus — dibinātājus. Šajā delegātu sanāksmē tad arī ievēlēja jaundibināmās biedrības organizācijas komisiju 9 personu sastāvā. Jau dienu vēlāk pirmajā sēdē pulcējās dibināmās biedrības organizācijas komiteja un nolēma jauno organizāciju nosaukt — Latviešu aprūpes biedrība «Daugavas vanagi».»
Tā par latviešu karavīru organizāciju «Daugavas vanagi» rakstīja viens no tās vēlākajiem vadītājiem Vilis Hāzners. Kopš «Daugavas vanagu» dibināšanas nu jau ir pagājuši septiņi gadu desmiti. Šajā lielajā jubilejā piedāvājam atskatīties uz laiku, kad šī organizācija tapa.
Ar Vācijas kapitulāciju 1945. gada 8./9. maija pusnaktī Eiropas kontinentā beidzās Otrā pasaules kara vētras. Latvijā vienu okupācijas režīmu bija nomainījusi cita okupācijas vara, tātad Otrais pasaules karš mūsu zemei brīvību neatnesa. Kara gaitās tieši vai pastarpināti bija ierauti simtiem tūkstošu mūsu valsts pilsoņu, no kuriem daudzi pēc kara nokļuva padomju gūstā, vēlāk pārsvarā nonākot padomju soda sistēmas koncentrācijas nometnēs. Liela daļa kara beigas sagaidīja, izkaisīti pa visu Veco pasauli, — tie bija gan civilie bēgļi, gan dažādās vācu armijas vienībās iesauktie latviešu karavīri. Pēc oficiālajām karadarbības beigām visi latviešu tautības Vācijas bruņoto spēku karavīri saskaņā ar viņu oficiālo statusu kļuva par karagūstekņiem. Rietumeiropā esošie latviešu karavīri padevās Lielbritānijas, ASV vai Francijas okupācijas karaspēkam. Lielākā daļa nokļuva britu okupācijas zonā.
Vilis Hāzners raksta: «Izveidojās pieci latviešu gūstekņu nometināšanas centri:
1. Ap 2500 karavīru bija izvietoti Heides rajonā (ziemeļos no Hamburgas). [..] Tajā pa lielākai daļai ietilpa karavīri, kas bija nākuši no Dānijas, kur kara beigās atradās 15. divīzijas [Domāta Ieroču SS karaspēka 15. divīzija, ko sauca arī par Latviešu leģiona 15. divīziju.] rezerves, kā arī veselības uzlabošanas vienības;
2. Pati lielākā latviešu karavīru grupa — 9735 vīri bija Putlosā (Šlēsvigas-Holšteinas rajonā pie Oldenburgas). Tur nokļuva pie Šverīnas kapitulējošās 15. divīzijas galvena masa. Šai grupai bija pievienojies no Lībekas arī pulkvedis A. Krīpēns [..];
3. Neiengrammas nometnē bija 1850 latviešu karavīru no dažādām 15. divīzijas vienībām, vēlāk tos (1945. gada augustā) pārvietoja uz Putlosu;
4. Vesterbūrā (Vācijas Frīzlandes austrumos) bija sapulcināti ap 4000 karavīru. Karavīru lielāko daļu turp pārsūtīja no Falingbosteles caurlaides [domāts — filtrācijas] nometnes;
5. Reinbergā (dienvidos no Vēzeles pilsētas) vācu armijas kapituāciju sagaidīja pulkveža Viļa Januma kaujas grupa ar apmēram 1550 karavīriem. Drīz pēc kapitulācijas tos pārcēla uz Vilvordu, beļģu pilsētu netālu no Briseles.
Tā patiesībā beidzot izveidojās četras lielākās karavīru grupas. Bez tam britu okupācijas joslas mazākās nometnēs un slimnīcās mita ap 1500, amerikāņu gūstekņu nometnēs un okupācijas joslas slimnīcās ap 2000, Itālijā gūstā krita ap 500, Francijā ap 1000 un Ēģiptē ap 100 karavīru. Pēdējās vietās tie sastādījās visvairāk no vācu armijā iesauktajiem latviešu zēniem — gaisa spēku izpalīgiem. Kopā rietumu Sabiedroto gūstā nokļuva 24 735 latviešu karavīri.»
Kāda neliela daļa no vācu pusē karojošajiem latviešiem pēc kara bija nokļuvusi arī civilo bēgļu nometnēs. 1945. gada rudenī lielu daļu no latviešu karavīriem pārvietoja uz gūstekņu nometni Zēdelgemā (Beļģijā), kuras oficiālais nosaukums bija POW Camp 2227 (vāciešu lietoto šīs vietas nosaukumu Cēdelhema pārņēma arī latviešu trimda, un šodien latviešu literatūrā un historiogrāfijā sastopami abi šīs apdzīvotās vietas nosaukumi).
Ideja par visus latviešu karavīrus vienojošas organizācijas jeb kā toreiz teica «vispārīgas karavīru organizācijas» izveidošanas nepieciešamību radās vel Putlosā, bet tieši Cēdelhemas nometnē šī ideja materializējās reālā veidolā. Šāda iniciatīva guva arī nometnes britu administrācijas atbalstu. Viens no aktīvākajiem nākamās latviešu karavīrus vienojošās organizācijas idejas propagandētājiem bija pulkvedis V. Janums.
«Cēdelhemas barakās pulkvedis Janums ar saviem vīriem ieradās 1945. gada 30. novembrī. Reizē ar to no jauna aktivizējās doma par bijušo karavīru organizācijas dibināšanu. Līdzšinējiem idejas cilātājiem jau pirmajās dienās Cēdelhemā pievienojās Vilis Akermanis, pulkvedis Arvīds Skurbe, dižkareivis Daumants Ķencis un vēl citi. Visaktīvāk dibināšanas priekšdarbus veica Vilis Akermanis,» tā atceras V. Hāzners.
Pamazām, pēc diezgan asām diskusijām pašu karavīru gūstekņu starpā nākamā organizācija ieguva reālas aprises. Galvenā diskusiju jēga bija, kādā veidolā šī organizācija pastāvēs un kādas karavīru grupas būs tiesīgas piedalīties organizācijā: vai tā būs tikai virsnieku vai arī visu karavīru apvienība. Uzvarēja viedoklis, ka šādai organizācijai būtu jāaptver visas latviešu karavīru grupas — neatkarīgi no bijušajiem amatiem un dienesta pakāpēm.
Savās atmiņās «Mans devums Daugavas vanagu organizācijas tapšanā» majors P. Balodis raksta: «[..] No virsnieku un tāpat arī pārējo karavīru privātu pārrunu un sarunu līmeņa jaunās organizācijas dibināšanas priekšdarbi pamazām pārņēma oficiālas formas. Šai sakarā svarīgi atzīmēt trīs datumus, kuros, lielos vilcienos nosprausti, veidojās organizācijas pamatmeti un organizācijas priekšdarbi. Tie ir 6., 15. un 18. decembris, kad pusoficiāli apspriedās organizācijas iniciatori. [..]»
Par pēdējā minētā datuma sapulci, kurā tika izstrādāti nākamās organizācijas darbības pamatprincipi, stāsta tās dalībnieks, majors V. Tauriņš: «[..] Tātad biedrība domāta visiem karavīriem, kas ar ieročiem rokās cīnījušies par Latviju arī agrākos karos. Biedrības uzdevums būs aprūpēt karavīru ģimenes, kam nav apgādnieku, invalīdus un tāpat arī sniegt materiālu atbalstu un padomu karavīriem un to ģimenes locekļiem, kuri nonākuši materiālās grūtībās. Tāpat arī vēlāk, atgriežoties dzimtenē, ņemt dalību valsts politiskajā dzīvē, lai nebūtu tāds stāvoklis kā pēc bijušajām brīvības cīņām, kur karavīri no valsts politiskās dzīves bija pavisam nobīdīti nost.»
Tātad bez aprūpes un sociālajām funkcijām jaunā organizācija bija dibināta ar domu par drīzu atgriezšanos Latvijā un aktīvu līdzdalību neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanas procesos.
Par nosaukuma izvēli V. Hāzners atceras: «Majors J. Ķīlītis pirmajā organizācijas komisijas sēdē (1945.gada 29.decembrī) ierosināja dibināmo organizāciju nosaukt par «Daugavas vanagiem», jo šis vārds raksturošot arī mūsu darbus nākotnē. Arī pēdējā delegātu sapulcē, kad pieņēma statūtus, bija runa par biedrības nosaukumu. Arī toreiz Ķīlītis aizstāvēja vārdu «Daugavas vanagi».»
«Daugavas vanagiem» ilgi nācās gaidīt atgriešanos Dzimtenē. Drīz vien sākās latviešu karavīru brīvlaišana no sabiedroto karaspēku gūsta, un «Daugavas vanagu» organizācijas nodaļas sāka darboties visos kontinentos un visās tajās mītnes zemēs, kur savu mājvietu bija atraduši latviešu karavīri. «Daugavas vanagus» pamatoti var uzskatīt par vienu no galvenajiem latviešu trimdas sabiedriskās un politiskās dzīves organizētājiem un latvietības uzturētājiem latviešu trimdas mītnes zemēs. Patiesais «Daugavas vanagu» devums pēckara latviešu trimdas vēsturē joprojām nav izvērtēts, tāpat kā vēl nav pat sākta rakstīt objektīva «Daugavas vanagu» vēsture. Tas būtu nākotnes uzdevums, bez kura izpildes mūsu tautas un valsts jaunāko laiku vēsture būs nepilnīga.
Raksta tapšanā izmantots izdevums: Hāzners V. Laiks. Telpa. Ļaudis. Pirmā daļa — Toronto, Daugavas vanagu apgāds, 1974.
DAUGAVAS VANAGIEM 80 GADU JUBILEJAS GADS!
Daugavas Vanagu organizācija dibināta 1945. gada 28. decembrī, kara gūstekņu nometnē Cēdelgēmā, Beļģijā. Tad Latviešu leģiona kareivji pamata mērķus nolika: “palīdzēt latviešu bijušiem karavīriem un viņu ģimenēm”. Daugavas vanagu organizācija 2025. gada 28. decembrī, sasniedza 80 gadu pastāvēšanas jubileju!
Atzīmēt DV organizācijas dibināšanas 80. gadadienu, Daugavas Vanagu Centrālā Valde ( pārstāvot Daugavas vanagu zemes valdes ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritanijā, un Latvijā) pasniedza 94 īpašus apbalvojumus personām vai organizācijām, kas ar savu darbu ir veikusi “… ievērojamu ieguldījumu pulcināt, apvienot, atbalstīt un palīdzēt latviešu tautai rūpēties par latviešu valodu un veicināt latvisko izglītību, tradicijas kopšanu sasniegšanā, veicinājis latviesu organizācijas popularizēšanā vai izaugsmē.”
Svinīgs sarīkojums un apbalvoto godināšana notika 28. decembrī, Rīgas latviešu biedrības nama telpās, Rīgā. Visā pasaulē tika pasniegti kopumā 94 apbalvojumi – 43 apbalvojumi piešķirti Latvijā, 16 ASV, 13 Kanādā, 12 Austrālijā, un 10 Lielbritānijā.
Apbalvotie Amerikas Savienotajās Valstīs: Peteris Blumbergs, Armands Birkens, un Silvija Kļaviņa-Barshney (Čikāga); Andris Kursietis un Valters Nollendorfs (Milvoki); Aida Ceriņa un Gunārs Kancs (Indianapole); Līga Jēkabsone (Detroita); Imants Kalniņš (bij. Ņujorka); Ᾱrijs Liepiņš (Linkolna); Teodors Lilienšteins (Dienvidkalifornija); Līga Nutere (Ročestera); Baiba un Knuts Ozoli (Vašingtona); Velta Šulcs (Klīvlande); un Anda un Kārlis Vizuļi (Garezers).
Apbalvotas organizācijas kas saistītas ar ASV: Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA), Amerikas Latviešu apvienība (ALA), un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē (LELBP).
Apsveicam visus apbalvotos un pateicāmies par viņu darbu un devumiem!
Jaunatnes izglītība un latviskā audzināšana
Daugavas Vanagu organizācija ar naudas līdzekļiem atbalsta latviešu skolas, piešķir jauniešiem stipendijas mācībām latviešu programmās, kā arī izglītojošajiem ceļojumiem uz Latviju.
Katra vietējā Daugavas Vanagu apvienība nosaka savus stipendiju apjomus.
DV ASV Zemes valde piešķir papildus stipendijas balstoties uz budžeta iespējām.
2026. gadā DV ASV Zemes valde ir lēmusi atbalstīt jauniešus ar stipendijām piedalīties sekojošās vasaras programmās:
1. ALA rīkotie “Sveika, Latvija!” un “Heritage Latvia” izglītojošie braucieni uz Latviju.
Kopsummas ziedojums tiks nosūtīts ALA rīkotājiem. DV ASV būs līdzsponsori ar ALA un citām organizācijām.
2026. gada ceļojuma Informāciju ar varat atrast ALA vietnes saitē:
https://alausa.org/musu-darbiba/mes-un-latvija/izglitojosie-celojumi/
2. Vasaras programmas Katskiļos, Kursā, un Garezerā.
Stipendijas ir pieejamas visiem jauniešiem kuriem vismaz viens vecāks ir DV mūža biedrs.
Ja jūsu dzīvesvietā ir vietējā apvienība, lūdzu piesakieties DV ASV stipendijai tur. Ja nav, sūtiet stipendijas lūgumu tieši DV ASV zemes valdes loceklim Mārtiņam Stākam pa ePastu
Pieteikumi jāiesniedz tā, lai DV ASV zemes valde saņemtu ne vēlāk kā piektdien, 2026 g. 22. maijā.
Galīgās summas tiks noteiktas tikai jūnija sākumā, kad būs saņemti visi stipendiju pieprasījumi. Tomēr sagaidām ka piešķirsim summas līdzīgas 2025. gada stipendijām. Šajās summās nav iekļauts tas, ko piešķir atsevišķas DV apvienības.
Visas stipendijas tiks sūtītas tieši uz nometnes adresi, ar apvienību un bērnu/jauniešu vārdiem.
Ar jautājumiem lūdzam griezties pie Mārtiņa Stāka: e-pasts -
Nesen iznākusi Vinsenta Hanta grāmata “Escape from Berlin”. Grāmata apraksta Pulkveža Viļa Januma kaujas grupu gājienu ap Berlīni 1945. gada aprīlī. Pulkvedis Janums apzināti nepaklausīja vācu pavēli aizstāvēt Berlīni, bet pavēlēja saviem vīriem aiziet no Berlīnes līdz Elbes upei padoties Amerikāņu militārām vienībām. Brīdis kad Januma kaujas grupa saņemta ASV armijas gūstā iemūžināts filmā ko atradis autors Vinsents Hants ASV Holokaustu memoriālā muzeju arhīvos.
https://www.youtube.com/watch?v=zvoa4OBF6I8
Vinsents Hants uzrakstījis arī citas grāmatas par latviešu leģiona vēsturi.
- Blood in the Forest: the end of the Second World War in the Courland Pocket
- Up Against the Wall: the KGB and Latvia
- The Road of Slaughter – nupat tulkots latviešu valodā “Ceļš uz slaktiņu”
LEĢIONĀRU KRŪZES DABŪJAMAS ASV!
Daugavas Vanagi Latvijā ir uzsākuši labdarības akciju ar aicinājumu: “Nopērc krūzi, atbalsti labdarību”, piedāvājot iegādāties īpaši izveidotas krūzes ar latviešu leģionāru vairodziņu. No katrās pārdotās krūzes 5.00 EUR tiek ziedots Latvijas Kustībai par Neatkarīgu Dzīvi, ar mērķi kopumā saziedot 15000 EUR, pārdodot 3000 krūzes.
Latvijā, atbalsts bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām tiek sniegts pateicoties nevalstiskā sektora organizāciju iesaistei. Latvijas Kustība par Neatkarīgu Dzīvi ir viena no organizācijām, kas palīdz bērniem ar invaliditāti augt un attīstīt savus talantus, kā arī izglīto sabiedrību jautājumos kas skar šādu bērnu pieņemšanu un iekļaušanu sabiedrībā kā pilnvērtīgiem tās locekļiem.
Šogad, Daugavas Vanagi ASV svin 75 gadu pastāvēšanas jubileju. Daugavas Vanagi atbalsta Latvijas Kustību par Neatkarīgu Dzīvi jo mūsu mērķis no paša sākuma ir bijis sniegt palīdzību tiem kas nelabvēlīgos apstākļos. Uz krūzēm attēlots latviešu leģionāra vairodziņš. Vairodziņš ir vēsturisks nacionālās identitātes simbols kas kalpoja kā skaidrs atšķirības apliecinājums starp latviešu karavīriem un pārējām Vācijas militārām vienībām. Vairodziņš izceļ piederību Latvijai un latviešu tautas pašapziņu.
Leģionāru krūzes dabūjamas pie Daugavas Vanagu apvienībām Garezerā, Čikāgā, Milvokos, Indianapolē, Klīvlandē un Ročestrā.
DV ASV DELEGĀTU PILNSAPULCE ČIKAGĀ
DV ASV 75. Delegātu pilnsapulce, kurā tika atzīmēta un godināta DV organizācijas 80. un DV ASV 75. gadu atcere, notika Čikagā š.g. 7, 8, un 9 martā. To atklāja piektdienas pēcpusdienā plkst. 2:00, tūlīt pēc Zemes valdes sēdes. Rīcības komitejas priekšsēdis Mārtiņš Stāks pateicās delegātiem par tālo ceļu mērošanu un novēlēja sekmīgu darba sesiju. Sanāksmē piedalījās 8 apvienības ar 25 delegātiem ar 36 mandātu tiesībām. Piedalījās 10 goda viesi un viesi, revīzijas komisijas pārstāve un
6 sanāksmes darbinieki no Čikāgas. Par sapulces vadītāju tika ievēlēts Andris Kursietis, vietnieks Mārtiņš Stāks un sekretāre Nora Ceriņa. Darba gaitā tika pieņemti un apstiprināti 2024. gada pilnsapulces protokols, darbības pārskats, valdes ziņojums un budžeta izpilde, kā arī apstiprināts budžets 2025. gadam.
Pirmajā darba sēdē aktīvi piedalījās PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, ALA priekšsēdis Mārtiņš Andersons un Latvijas goda konsuls Čikāgā Roberts Blumbergs. Bija iespēja iepazīties ar DV CV priekšsēža Aivara Sinkas iesniegto ziņojumu un CV darbību 2024. gadā. Tas tiešam ir bijis ļoti plašs, kas ietvēra ne tikai DV darbību visos kontinentos, bet arī ciešo sadarbību ar valdības iestādēm,
ministrijām un Saeimu Latvijā. Priekšsēdis arī ziņoja, ka Zemes valdei ir bijušas grūtības ar pāris apvienībām, kas ir izbeigušas darbību jau pāris gadus, bet kasieri nav iesnieguši pārskatus par to, kas noticis ar viņu apvienību naudas līdzekļiem. Sekoja pārtraukums. Pēc garšīgām vakariņām pulcējamies Atklāšanas aktam un plašai programmai vakara norisē. To ievadīja māc. Gundega Puidza ar lūgšanu, kam sekoja ASV himna. Klātesošos goda viesu un dalībniekus sveica rīcības komitejas priekšnieks Mārtiņš Stāks, novēlot sapulces dalībniekiem
interesantu, neatkarīgu, bet respekta pilnu domu izmaiņu sarunās un lēmumos. Lai pozitīva sadarbība DV Organizācijā un ar citām latviešu organizācijām veicinātu latviešu sabiedrības un Latvijas valsts augšupeju nākotnē. Latvijas valsts himnai sekoja bijušā DV ASV priekšnieka vitéz Andra Kursieša svētku runa. Pirms 80 gadiem dibinot DV, tās sastāvā bija tikai bijušie latviešu leģionāri. Viņu mērķis bija
palīdzības un aprūpes darbs bijušiem karavīriem un viņu ģimenēm. Veidot un atbalstīt izglītības un kulturālos pasākumus, kā arī cīņu nacionālā darbā, lai atgūtu Latvijas brīvību no Padomju Savienības brutālās okupācijas. Pēc brīvības atgūšanas DV ziedoja lielus līdzekļus, lai slimnīcas iegūtu modernas medicīnas iekārtas un aparātus. Tāpat palīdzība sākās daudzbērnu ģimenēm un bāreņu
namiem. Politiskā laukā DV kopā ar PBLA un ALA daudz piestrādāja, lai Latvija iekļūtu Eiropas Savienībā un NATO.
Latvijā bijušo leģionāru skaitam strauji samazinoties, mūsu atbalsts ir pārslēdzies uz latviešu jaunatni šeit, izsniedzot tiem stipendijas latviskās izglītības iegūšanai. Bet, mūsu darbs jāturpina arī politikas laukā, jo notikumi pasaulē atkal sāk apdraudēt Latvijas brīvību.
Sekoja PBLA priekšsēža Pētera Blumberga apsveikums. Vēsturiski un arī šodien Daugavas Vanagi ir nozīmīga latviešu sabiedrības daļa. Sadarbojoties ar DV ASV valdi un atbalstu bija iespējama šī vakara viesa Jura Ulmaņa referātu sērija ASV. Visnozīmīgākais no esošiem sadarbības projektiem ir Latviešu karavīru piemiņas biedrība un muzejs Lestenē. Mūsu pienākums ir būt vienotiem un sniegt palīdzību Ukrainai, jo viņi cīnās arī par Latvijas brīvību, kas ir Putina apdraudēta. Pagājušā nedēļā tiekoties ar prezidentu Rinkēviču, ārlietu ministri Baibu Braži un Saeimas
prezidiju, radās iespaids, ka viņi tur vēsu galvu par transatlantisko situāciju un strādā, lai stiprinātu Latvijas drošību.
ALA priekšsēdis Mārtiņš Andersons izteica pateicību DV ASV valdei par labo sadarbību dažādos projektos, it sevišķi jauniešu sūtīšanai uz Latviju, lai tie iepazītos ar vecvecāku dzimteni, vai arī vasarās strādātu dažādās nozīmīgās iestādēs. Mūsu visu pienākums ir sekot un reaģēt uz notikumiem Vašingtonā, kas skar Baltijas valstis un Ukrainu caur saviem pārstāvjiem Kongresā.
Latvijas goda konsuls Roberts Blumbergs izteica prieku par Čikāgas DV apvienības augošām aktivitātēm un novēlēja sekmīgu 75. delegātu sanāksmi.
Rakstiskus apsveikumus bija sūtījuši DV CV priekšsēdis Aivars Sinka un Kanādas DV valdes priekšniece Gunta Reynolde.Vakara dalībnieki jūsmīgi sveica vakara noslēguma referentu pazīstamo Dr. Juri Ulmani. Viņš vārdos un foto prezentācijā sniedza pieredzēto Ukrainas varonīgā cīņā pret brutālo iebrucēju Krievijas
diktatoru un slepkavu Putinu. Tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. g. februārī, viņš kā Latvijas zemessardzes virsnieks, guva atļauju pievienoties kādai ukraiņu militārai vienībai frontē. Drīz tomēr viņš secināja, ka tikai ar šauteni rokā viņš maz ko var darīt Ukrainas labā. Tamdēļ nolēma sākt līdzekļu vākšanas akcijas, divas no tām: viņa uzkāpšana pasaules augstākajā kalnā 2023. g. 17. maijā.
Sasniedzot Everesta virsotni viņš tur pacēla Latvijas un Ukrainas karogus. 2025. g. 14. janvārī viņš aizslēpoja uz Dienvidpolu un goda vietā stādīja Latvijas un Ukrainas karogus. Mistiskā veidā, lielā vējā no Dienvidpola pazuda kādas agresīvas valsts karogs. Viņa labdarības organizācija (https://sunflowersforfreedom.com) ir ikvienam sasniedzama, tās mērķis ir vākt līdzekļus Ukrainas brīvības cīnītāju atbalstam. Jura Ulmaņa priekšnesums bija tiešām tik iespaidīgs, ka ilgi paliks mūsu atmiņā.
Sestdienas rītā atsākās delegātu sapulce ar Egīla Apeļa sagatavoto “Statūti un darbības noteikumi”. Sekoja darba grupu diskusijas, kas bija bāzētas uz 2024. g. kopsavilkumu. Šinī rakstā nevar ietvert visus priekšlikumus, ierosinājumus un ieteikumus, tie būs atrodami protokolā, bet minēšu tikai dažus: 1) Saņemot stipendijas, ieteic vismaz vienam no vecākiem iestāties DV Mūža biedros, 2)
Ziemassvētku akciju izvest novembrī, jo svētku laikā visi ir apgrūtināti ar izdevumiem, 3) Laikrakstā ievietot sludinājumus, ka arī ikviens savā testamentā var iekļaut DV Organizāciju vai apvienību, 4) Uzmanīgā veidā uzrunāt pensionārus, kam nav piederīgo, rūpēties, lai tiem būtu testamenti ar norādi
par līdzekļiem.
Sekoja garšīgas pīcas pusdienas. Noslēguma sesijā; vēl diskusijas, rezolūciju pieņemšana un pateicības izteikšana rīkotājiem. Ar spēcīgiem aplausiem tika pieņemts Klīvlandes apvienības piedāvājums 2026. g. delegātu sanāksmi rīkot Klīvlandē. Pēc pārtraukuma sekoja bagātīgas kulināras vakariņas. Vakars noslēdzās ar plašu muzikālu programmu, ko bija veidojušas apvienības, ietverot mūziķus, dziedošos ansambļus un duetus, kā arī Čikāgas vīru kori Māras Vārpas vadībā. Ievadā, atzīmējot Latviešu leģiona dienu, tika sniegti uzņēmumi no kara gūstekņu nometnes Zedelgemā un leģionāriem veltītiem dzejas vārdiem.
Pirms šķiršanās lielais apmeklētāju pulks izveidoja zālē lielu apli un sadevušies rokās, svētku dalībnieki dziedāja “Daugav’ abas malas”. Dziesma tiešām izskanēja varenspoži.
Svētdien Ciānas draudzes dievnamā notika Oskara Kalpaka un Latviešu leģiona dienas atceres dievkalpojums. To vadīja māc. Gundega Puidza un sprediķoja māc. Ojārs Freimanis. Dievkalpojumu skaisti papildināja Čikāgas vīru kora dziesmas un James T. McLaughlin (Linkolna) atskaņotais Lūcijas Garūtas “Karavīri bēdājās”. Dievkalpojumā piedalījās arī Čikāgas studentu korporāciju kopa. Kā parasti, sekoja garšīgas pusdienas. Mūsu pateicība rīcības komitejai un tās vadītājiem Mārtiņam Stākam, bet arī visaktīvākajiem darbiniekiem – Silvijai Kļaviņai-Barshney, palīdzei Rasmai Kraulis un tehniskai darbiniecei Grietai Pagliai.
Ārijs R. Liepiņš
Zigurds Rīders
Zigurds aizgāja Dieva mierā 2024. gada 19. novembrī, mājās, Avon Lake, Ohaijo.
Zigurds piedzima 1943. gada 21. maijā, Valmierā, Latvijā, Voldemāra un Mildas Rīders ģimenē. Rīderu ģimene uzsāka savas bēgļu gaitas, atstājot Valmieru, un pēc tam Latviju; nokļuva Vācijā, Kleinkacs DP nometnē. 1950. gadā ģimene izceļoja uz Virdžīnijas štatu ASV ar lauksaimnieka sponsoru un vēlāk pārcēlās uz Klīvlandi. Jau no jaunības gadiem viņš darbojās latviešu sabiedrībā – skautos, sportā, deju kopā un korī. Piedaloties jaunatnes pulciņā iepazinās ar Astrīdu Ābeltiņu. Zigurds studēja The Ohio State University un iestājas Korporācijā Metropolitana. 1964. gadā Zigurds ar Astrīdu salaulājās; piedzima meita, Karlīna, un dēls, Markus. Abi bērni absolvējuši Garezera vasaras vidusskolu. Zigurds nostrādāja pie Sherwin Williams vairāk kā 40 gadus iesākot darbu laboratorijā un izejot pensijā kā tirdzniecības direktors. Viņš uzsāka pretkorozijas krāsu divīziju ar $38 miljonu apgrozību un vadot tās darbību 10 gadu laikā sasniedza $230 miljonu apgrozību.
Maizes darbs Zigurdam deva iespēju arī dzīvot Čikāgā un Indianapolē, kur izveidojās plašs draugu pulks. Visur Zigurds iesaistījās latviešu sabiedrības pienākumos. Zigurds ir ALA mūža biedrs un Atmodas laikā bija ALAs Nacionālās stratēģijas darba grupas dalībnieks, bieži apciemojot Latviju lai risinātu dialogu ar Latvijas Republikas valdību.
1964. gadā Zigurds iestājās Klīvlandes Daugavas Vanagu apvienībā un vanagu sporta kopā. Bija aktīvs organizācijas biedrs gan Klīvlandē, gan Indianapolē. 1998. gadā tika ievēlēts DV ASV valdē un darbojās kā jaunatnes un kultūras nozaru vadītājs; bija arī priekšnieka vietnieks. 2003. g. bija ievēlēts kā DV ASV priekšnieks kalpojot līdz 2014. gadam. Zigurds bija DV CV loceklis un kalpoja kā CV prezidiju sekretārs. 2007. g. apbalvots ar DV augstāko apbalvojumu – nozīmi zeltā. Veicinot DV darbību viņš ceļoja pa Ameriku, Kanādu, Austrāliju, Eiropu un Latviju. Aizejot pensijā un atgriežoties Klīvlandiē turpināja kalpot Klīvlandes DV apvienībā, kā valdes loceklis un priekšnieks. Zigurds domāja ka bija laiks jaunākai paaudzei vadīt Daugavas Vanagus un vairs nekandidēja, bet turpināja piedāvāt savu padomu un palīdzību. Zigurds ar Astrīdu iestājas Pensionāru biedrībā. Zigurds arī uzņēmās vadīt Latvijas balsošanas iecirkni Klivlandē.
Zigurdam, dziedāšana bija pie sirds; viņam bija laba baritona balss. Viņš dziedāja Klīvlandes jauktā korī, vīru ansamblī “Tēvzeme”, un viesībās, kā arī ģimenes izbraukumos. Zigurds un Astrīda piedalījās dziesmu svētkos Amerikā, Kanādā un Latvijā. DV sapulcēs Zigurds ar prieku vadīja dziesmu sadziedāšanos.
Zigurds bija liels Latvijas patriots kurs veltīja savu mūžu Latvijas neatkarības atgūšanai un latvietības uzturēšanai šeit trimda, mūsu mītnes zemē ASV. Apbalvots 2004.g. ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļu “Sekmējot Latvijas darbību NATO”. 2008. g. Latvijas prezidents Valdis Zatlers apbalvo Zigurdu ar Triju Zvaigžņu Ordeņa virsnieku.
Zigurds trūkst DV organizācijai un pēc viņa sēro sieva Astrīda, meita Karlīna, dēls Markus ar sievu un mazmeitiņa, Zenta. Atvadas un pusdienas notiks sestdien, 5. aprīlī pulksten 11:00 no rīta Klīvlandes Latviešu Luterāņu baznīcā, 15120 Detroit Ave, Lakewood, OH 44107.
Daugavas Vanagi ASV aicinājis Juri Ulmani vīzītē. Viņš piedalīsies un teiks atklāšanas runu Daugavas Vanagu 75. delegātu sapulcē kas notiks no 7. līdz 9. martam Čikāgā.
Juris Ulmanis nule atgriezies no 12 dienu ekspedīciju Antarktīdā vākt līdzekļus Ukrainas brīvības cīnītāju atbalstam.
Paredzētas tikšanas arī Milvokos, Kalamazū, Vašingtonā un Ņujorkā.
Zigurds Rīders, bijušais DV ASV priekšsēdis mūžībā
Dzimis 1943. gada 21. maijā Valmierā
Mūžībā 2024. gada 19. novembrī Avon Lake, OH
Daugavas Vanagi, sasauksimies!