Daugavas Vanagu lielie svētki
Adelaidē svin organizācijas 80 darba gadus
Laikraksts Latvietis Nr. 906, 2026. g. 12. nov.
Ilze Tomasa (Thomas)
Lielā Jundas vadītājs, Ilmārs Rudaks (no kreisās), nodod ziņojumu DV priekšniekam Aivaram Sinkam. Goda sardzē redzami Adelaides latviešu skolas audzēkņi, delegāti no Lielbritānijas un Latvijas. Dzied apvienotais vīru koris: Adelaides „Daugava“ un Melburnas „Veseris“. FOTO Pēteris Strazds.
Vanadzes. Vidū Austrālijas vanadžu vadītāja Astra Kronīte un globālā vanadžu vadītāja Ināra Sīkā. FOTO Pēteris Strazds.
DV Adelaides nodaļas namā, klausītāju vidū bija arī vēstniece Samija Šerifa. FOTO Pēteris Strazds.
Globālā Vanadžu priekšniece Ināra Sīkā (no labās) pasniedz ziedus Lindai Arhinovičai pēc referāta. FOTO Pēteris Strazds.
Paneļdiskusija: „Mana Latvija, mana atbildība“. No kreisās: Paneli vada DV priekšnieks Aivars Sinka; piedalās LR vēstniece Austrālijā Samija Šerifa, DVF priekšsēde Karolīne Zobens-East, LV DV priekšsēdis Andris Arhinovičs, un Imants Kīns no Austrālijas. FOTO Pēteris Strazds.
Adelaides Daugavas Vanagu namā 23. oktobrī pēc vanadžu sanāksmes. No kreisās: Latvijas vēstniece Austrālija Samija Šerifa ar Adelaides vanadzēm Ģeņu Janmeiju (105) un DV Adelaides nodaļas priekšnieci Ilgu Vēveri. FOTO Gundega Zariņa.
Šie Daugavas Vanagu lielie svētki Adelaidē, svinot 80 gadu darbību, atstāja uz mani negaidīti lielu iespaidu.
Lielu iespaidu tādā ziņā, ka man, kas uz Vanagu būtību un darbību biju tikai no malas skatījusies, kaut gan protams nevarēju par viņiem nezināt, bet tikai pēc šinīs svētkos dzirdētā un redzētā sāku pilnīgāk apzināties to darbu, kas ir darīts visu šos 80 gadus, to darbu ko tagad dara, un ar kādu sirsnību un cītību to dara katrs biedrs un biedre, sekojot DV organizācijas pamatprincipiem.
Notikumu bija daudz, trīs dienas piepildītas dažādiem notikumiem, publiskiem un Vanagu iekšējiem, un tad vēl turpat divas dienas gara atklātā sēde, jo esot tik daudz kas, ko pārspriest un kārtot, reiz jau bija kopā salidojuši no Latvijas, no Lielbritānijas, un Kanādas, kā ari no dažādām Austrālijas pusēm.
Notika referāti, diskusijas, sanāksmes, dievkalpojums, koncerts, jubilejas vakariņas un visam pāri svētku „Lielā Junda“. Tai sekoja DV Centrālās valdes sēdes atklāšana, jo it kā viss šis notikums skaitījās kā DVCV valdes sēde.
Lielā Junda
Šī Lielā Junda ir šīs jubilejas pats degpunkts, svinīga, ļoti aizkustinoša. Junda, saka vārdnīca, ir militāro spēku rīta vai vakara ceremonija. Nu, saprotams tad, ka Lielā Junda ir kaut kas sevišķs. Pie taures skaņām, Adelaides DV nodaļas priekšniecei Ilgai Vēverei vadot, svinīgi caur zāli iesoļo karognesēji ar piecu DV valstu un četru Austrālijas nodaļu karogiem, nostājas publikas priekšā un pēc kārtas ziņo: „Ieradušies visi, atskaitot mūžībā aizsauktos!“
Tādā veidā pieminot savus aizgājušos biedrus, bet reizē garā arī piesaucot visus latviešu karavīrus, kuri kādreiz cīnījušies par Latviju un latviešu tautas brīvību un pastāvēšanu.
Notiek arī DV priekšnieka Aivara Sinkas uzruna, svētbrīdis, Daugavas Vanagu solījums, nodzied Latvijas un Vanagu himnas, spēlē čellu ansamblis.
Piedalās trompetisti Vils Smits (Will Smith) un Filips Vindsors (Phillip Windsor), Kalvis Jaunalksnis ar DV solījumu, prāveste Helga Jansone, DV jauktais vīru koris ar koristiem no Adelaides un Melburnas, diriģents Matīss Reinhards, pianiste Džūlija Folija (Julia Foley), čellu ansamblis: Jānis Laurs, Chiara Kelle, Chloe Chane Yin un Stephan Richter.
DV Centrālās valdes sēdes atklāšana
Junda beidzas, karodznieki iziet un sākas DV Centrālas valdes sēdes atklāšana ar Aivara Sinkas uzrunu.
Atzīmējot 80 gadu jubileju, DV centrālā valde izsludināja īpašas goda zīmes un apliecības biedriem kā arī sadarbības partneriem. Austrālijā, vanadziņa goda zīmes bronzā saņēma Annas Ziedares Vasaras vidusskola par ilggadēju latviešu jaunatnes audzināšanu, kultūras un valodas saglabāšanu un Latviešu Apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē par neatlaidīgu darbu, saturot latviešu kopienu Austrālijā.
Apsveikumus personīgi sniedz LAAJ Izglītības nozares pārstāve Mārīte Rumpe, Austrālijas Skautu jendas priekšnieks vadītājs Juris Skābe, Adelaides Latviešu biedrības priekšniece Ilze Radziņa.
Rakstiski apsveikumi ienākuši no īpašo uzdevumu vēstnieces diasporas lietās Zandas Grauzes, Pasaules brīvo latviešu apvienības, Latvijas Republikas goda konsula Dienvidaustrālijā Valda Tomaņa un Sidnejas Latviešu biedrības valdes.
Apsveikumu vadošā tēma ir Vanagu labie darbi 80 gadu gaitā un ciešā un labā sadarbošanās ar citām organizācijām. Arī dievkalpojumā prāveste izcēla Vanagu darbu kā Dieva darbu.
Referāts: Latviešu sievietes loma nākotnē
Pats pirmais notikums, kuru es apmeklēju, bija Lindas Arhinovičas referāts par tēmatu „Latviešu sievietes loma nākotnē, no senču zināšanām un valsts tapšanas līdz mūsdienu atbildībai, ģimenei un Daugava Vanagu nākotnei“.
Linda ir Daugavas Vanagu Latvijas nodaļas biroja vadītāja.
Referāts izsmeļošs, bagāts ar interesantiem faktiem, domām un ieskatiem.
Runāja par latviešu sieviešu lomu valsts tapšanas laikā, kad rūpes kļuva par drosmi, par brīvvalsts laika sievieti kā pilsoni. Tad par kara un okupācijas laiku, kad sieviete kļuva par ģimenes izdzīvošanas balstu, par padomju laika sievieti, kura gāja darbā, tad mājās uz „otro maiņu“, veicot mājas darbus un deficīta ekonomikas apstākļos cenšoties gādāt par savu ģimeni cik vien labi iespējams. Un tad vēl par latviešu sievietēm trimdā, kad Latvijas kultūra un latviešu valoda bija jāsaglabā ārpus Latvijas, lai to varētu nodot tālākām paaudzēm.
Interesanti un vērtīgi bija tas, kā referente kā piemērus teiktajam minēja vārdā izcilas latviešu sievietes, par kurām dažām mēs varbūt maz esam dzirdējuši.
Tādām kā:
- Ilze Žilde un Antoņina Bļodone, kuras abas ir pulkvedes Latvijas armijā. Paskatieties internetā, ir vērts redzēt.
- Lina Čanka-Freidenfelde un Elza Žiglēvica, abas par nopelniem Pirmā pasaules kara vai Neatkarības kara laikā apbalvotas ar Lāčplēša Kara ordeni.
- Berta Pīpiņa, politiķe, pirmā sieviete Saeimā starpkaru periodā.
- Lidija Lasmane-Doroņina, kura savā mūžā tika trīs reizes nosodīta par pretpadomju darbību, ir vairāk pazīstama, bet tika pieminēta arī Broņislava Martuževa, dzejniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, apcietināta 1950os gados. Kā bijusī politieslodzītā, viņai savus dzejoļus varēja publicēt tikai 1980. gados, un tad tikai ar citas dzejnieces vārdu.
- Marija Ķeņģe, kuras vadībā 1950. gadā nodibinājās pirmā Daugavas Vanadžu kopa, no kuras vanadžu kustība izplatījās visā Rietumu pasaulē.
Šādā veidā uzsaucot šeit šo izcilo latviešu sieviešu vārdus, ceru kaut vai pavisam mazā veidā līdzēt uzturēt dzīvu viņu piemiņu, ko arī referente Linda noteikti vēlējās darīt.
„Mūsu senču sieviete, no tā, ko deva daba, prata radīt ne tikai nepieciešamo,“ teica referente, „bet arī skaisto. No vilnas – dziju. No dzijas – audumu. No auduma – tērpu. No auga – krāsu. No raksta – piederības sajūtu.“ Cik ļoti piemēroti vārdi, kā raksturot latvju rakstu dziļo un paliekošo nozīmi latviešu tautai – no raksta piederības sajūta!
Mūsdienu sieviete var būt izglītota un profesionāli spēcīga. Tāda, kas nebaidās no tehnoloģijām, zinātnes, uzņemējdarbības, vadības un atbildības.
Bet visos laikos, visās vietās un apstākļos latviešu sieviete ir gādājusi par ģimeni, ir bijusi tā, kura nodevusi valodu, dziesmas, ticējumus un prasmes nākamajām paaudzēm. Viņai ir bijusi, un ir, spēja radīt, saglabāt un nodot tālāk, vai nu Latvijā, vai ārpus tās.
Referāts: Ko Daugavas Vanagi dara Polijā un kāpēc?
Referents Daugavas Vanagu priekšnieks Aivars Sinka runāja šinī referātā un arī savā DVCV sēdes atklāšanas runā par latviešu karavīriem Otrā pasaules kara laikā, sevišķi Polijā, kur bijuši 20 000 latviešu puiši. Polijā, tāpat kā Latvijā, komunistu laikā nevarēja runāt un rakstīt patiesību par vēsturi.
Vanagi vienmēr ir aizstāvējuši latviešus pret nepatīkamiem un nepamatotiem meliem no Krievijas vai pat no mūsu sabiedrotiem.
Tagad tie palīdz Polijā vietējiem iedzīvotājiem uzzināt vairāk par notikumiem viņu pašu zemē. Arī Latvijā šī vēsture nav rakstīta vai pazīta.
„Ir viens bēdīgs stāsts par ko man ir jāstāsta“, teica referents „1945. gada 22. janvārī mazā ciematā Polijā, Dambrovka Nova, notika kara noziegums. Sarkanā armija nošāva 100-200 padevušos, neapbruņotus latviešu puišus. 2010. gadā tur atrada un izraka 51 karavīru, ko poļu arheologi identificēja par latviešiem. Tajā laikā, šo karavīru atraitnes un tuvie radi vēl bija dzīvi. Vācijas iestādes tad paņēma atrastos kaulus, un apbedīja šos atrastos latviešu upurus kā vāciešus!
Pēc tam, esam identificējuši dučiem līdzīgu incidentu, simtiem latviešu karavīru pīšlu, kas nav apbedīti kā latvieši. Divus gadus esam mēģinājuši klusītiņām, bez skaļa „trača“ šo situāciju nokārtot. Bet, sākot ar šodienu, par to atklāti runāsim. To darīsim, jo to pieprasa mūsu senči.“
Vanagi ar līdzīgi domājošiem sabiedrotiem ir Lestenē uzcēluši skaistus brāļu kapus kritušiem latviešu kareivjiem. Tur vēl ir vietas, kur apbedīt to kareivju mirstīgās atliekas, kurus vēl var atrast un pārvest uz dzimteni.
Tas ir svētīgs un taisnīgs darbs. Ir nelikumīgi okupēt citu valsti un tad spaidu kārtā ņemt savā armijā tās vīrus un, kā referents rādīja, pat pavisam jaunus zēnus. Arī tos, kuri Vācijas armijā iestājās brīvprātīgi, pienākas pieminēt ar godu, jo tie riskēja un atdeva dzīvību mēģinot, kā tik vien tanī laikā bija iespējams, cīnīties pret brutālo krievu okupāciju.
Un beidzot, bet tomēr svarīgi
Vēl personas, kas ir pelnījušas atzinību par darbu, lai šīs svinības izdotos tik sekmīgī:
Astra Kronīte par milzīgo darbu organizējot Lielo Jundu, koncertu, programmas grāmatiņu un izstādi Tālavā par Vanagu organizāciju, tās pirmsākumiem, vēsturi aprūpes un sabiedrisko darbu. Izstādi atklāja LR vēstniece Austrālijā un Jaunzēlandē Samija Šerifa tieši organizācijas 80. dibināšanas dienā 2025. gada 28. decembrī.
Par pusdienām un saviesīgiem vakariem rūpējās Vanadzes, to skaitā, kā vienmēr, Ilze Mūsiņa.
Man gadījās runāt ar Dzidru Virgin. Zinu, ka viņa vienmēr, nezin cik jau ilgi, ar smaidu un laipnību izvadā personas uz notikumiem, kur tik vajaga.
Šie ļaudis ir tādi, kā tie, par kuriem Mērnieku laikos teikts: „Trešie ir tie, kuri ….. nelepojas, bet darbus dara.“
Ilze Tomasa (Thomas)
Laikrakstam „Latvietis“
LATVIAN WELFARE ASSOCIATION
DAUGAVAS VANAGI ASV, INC.
2026. gada, septembrī
Aug. God. Amerikas Latviešu apvienības (ALA) valdes priekšsēdētāj Mārtiņ Anderson!
Organizācijas "Daugavas Vanagi" (DV) ASV valdes un apvienības valdes vārdā sūtu sirsnīgus sveicienus visiem, kas pulcējušies Vašingtonā, lai piedalītos ALA dibināšanas 75. gadadienai veltītajā kongresā. Ar šo kongresu ALA rada unikālu platformu un iespēju plašākai ASV latviešu kopienai apspriest mūsu kopīgos nākotnes mērķus un sadarbību.
Mēs esam jau ceturtā paaudze kopš Otrā pasaules kara — laika, kad prioritāte bija Latvijas valstiskuma atgūšana, kā arī “trimdas” izveide un latviskās identitātes saglabāšana. Mēs uzskatām DV par organizāciju ar patriotisku nostāju; mēs devām savu ieguldījumu Latvijas valsts atbrīvošanā 1990. gadā, un šis mērķis ir sasniegts. Kā DV mēs esam arī konsekventi godinājuši un pieminējuši savus dibinātājus — latviešu leģionārus —, no kuriem dzīvojošo vidū palikuši vairs tikai daži. Šie patrioti bieži vien ir tikuši netaisnīgi nomelnoti ar dezinformāciju, tomēr mēs esam par viņiem rūpējušies un viņus aizstāvējuši, tāpat kā vairāk nekā 80+ gadus esam aizstāvējuši savu tautu. Un, lai gan mēs vienmēr varam saskarties ar nacionālisma izpausmēm no ārienes — kuras mēs turpināsim noraidīt —, var teikt, ka šie mērķi ir plašā mērā īstenoti un sasniegti!
Bet kā mūsu DV ASV organizācijas biedru delegāti ir skaidri norādījuši, mūsu galvenais mērķis šodien ir uzturēt mūsu diasporas kopienu tepat šeit, Amerikas Savienotajās Valstīs. Mēs cenšamies to sasniegt, īstenojot savu "A#1" prioritāti: atbalstīt mūsu bērnu un jauniešu sabiedrisko, latvisko, patriotisko, un kulturālo audzināšanu — piešķirot stipendijas un iesaistoties kopīgās programas iniciatīvās un projektos. ALA ir bijusi ilggadējs un nozīmīgs partneris šajā centienā. Mēs pateicamies jums par to un aicinām visas ALA organizācijas apsvērt šajā kongresā vai un kā jūs veltīsat pat lielāku uzmanību šai deklarētajam DV mērķim un prioritātei kas iespaido mūs visus.
Ar cieņu un sirsnīgām vēlmēm kongresam un visiem klātienē,
Mārtiņš Stāks
Mārtiņš Stāks
DV ASV priekšnieks
Paldies ikvienam, kurš svētku laikā piestājas pie DV informācijas galdiņa, aizpildīja loterijas biļeti un/vai vienkārši sasveicinājās!
Vēlos paziņot, ka Dziemu svētku pēdējā dienā izlozējām trīs laimīgās biļetes, kurus izpildīja: Baiba Rodiņa no Nevadas, Imants Brolis no Vašingtonas (D.C.) apkārtnes un Daina Luczyk no Grandrapidsas apkārtnes. Tā kā DV šogad atzīmē savas dibināšanas 80. gadadienu, lēmām šo notikumu atzīmēt, katram uzvarētājam nosūtot "Amazon" dāvanu karti 80 ASV dolāru vērtībā. Apsveicam!
Aicinām jūs uzzināt vairāk par mūsu organizāciju un zemāk pievienojam saites uz "Daugavas Vanagu" (DV) starptautiskās un DV ASV tīmekļa vietnēm:
https://dvcv.org.lv/
https://www.daugavasvanagi.
Esam pievienojuši arī informatīvo materiālu, kas tika izplatīts pasākuma laikā; aicinām to izlasīt un dalīties ar to ar citiem interesentiem.
Novēlam visiem pelnītu atpūtu pēc svinībām un brīnišķīgu vasaru.
Ar cieņu,
Mārtiņš Staks
DV ASV priekšsēdis
------------------------------
Greetings from the Daugavas Vanagi (DV) Group at the Latvian Song Festival in Grand Rapids
Thank you to everyone who stopped by our DV information table, filled out a raffle ticket, and/or simply said hello during the festivities!
I would like to announce that on the final day, we drew three winning tickets belonging to: Baiba Rodins from Nevada, Imants Brolis from the Washington, D.C. area, and Daina Luczyk from the Grand Rapids area. Since DV recently celebrated the 80th anniversary of our organization's founding, we decided to mark the occasion by sending each winner an Amazon gift card worth $80. Congratulations!
We invite you all to learn more about our organization and have included links below to the websites of the DV International and DV USA:
https://dvcv.org.lv/daugavas-
https://www.daugavasvanagi.
We have also attached the information sheet distributed during the event; please feel free to read it and share it with others who might be interested.
We wish everyone a well-deserved rest after the event and a wonderful summer.
Sincerely,
Martins Staks
DV USA, ChairmanDV ASV delegātu sapulce Klīvlendā … vienotība, nākotnes izaicinājumi un pateicība par ieguldīto darbu.
2026.gadā no 17. līdz 19. aprīlim Klīvlendā, Ohaio štatā, norisinājās Daugavas Vanagu ASV 76. delegātu sapulce, pulcējot pārstāvjus no DV apvienībām visā valstī. Sapulce aizritēja darbīgā un vienlaikus sirsnīgā gaisotnē, iezīmējot gan organizācijas līdzšinējo veikumu, gan nākotnes virzienus.
Sapulces sākumā priekšnieks Mārtiņš Stāks sveica klātesošos un īpaši godināja Līgu Nuteri, pasniedzot viņai piespraudi un atzinības rakstu par ieguldījumu organizācijas darbā. Atklājot sēdi, viņš uzsvēra piecus galvenos mērķus, kas tika izvirzīti viņa ievēlēšanas brīdī 2024. gadā. Starp būtiskākajiem – Daugavas Vanagu organizācijas identitātes saglabāšana un stiprināšana, aktīvs atbalsts latviešu sabiedrībām ASV, jaunās paaudzes iesaiste un atbalstīšana, kā arī vēsturiskā pienākuma turpināšana attiecībā uz leģionāriem. Tāpat tika atzīts, ka organizācijas iekšējā darbībā vēl nepieciešami uzlabojumi, kas prasīs gan drosmi, gan vienotu redzējumu. Mārtiņš Stāks nobeidz savu uzrunu delegātiem ar vārdiem:
Es mudinu un aicinu visiem delegātiem nakamās dienās – esat aktīvi un atklāti ar idejām un uzskatiem. Respektēsim viens otru un varbūt citas domas. Veidojam jaunas, parveidojam vecās … parunāsimies….. sabiedrosimies …. padziedāsim … pasmiesimies …priecāsimies musu Daugavas Vanagu un Latviskā vidē un garā. Ķersimies pie darba!
Sapulcē tika uzklausīti nozīmīgi ziņojumi. Revīzijas komisijas pārskatā tika izteikta īpaša pateicība kasierim par apzinīgu darbu, savukārt finanšu ziņojumi apliecināja stabilu darbību. Tika arī pieņemts lēmums sniegt finansiālu atbalstu Sietlas Dziesmu svētkiem un 2x2 nometnei, uzsverot jaunatnes un kultūras nozīmi organizācijas prioritātēs.
Diskusijās par 2026. gada budžetu īpaša uzmanība tika pievērsta izdevumiem, kas saistīti ar Centrālās valdes sēdēm, kā arī iespējām atbalstīt jauniešus un sporta aktivitātes, tostarp novusa turnīrus. Delegāti vienprātīgi atzina – ieguldījums jauniešos ir ieguldījums nākotnē.
Delegāti vienbalsīgi atbalstīja iniciatīvu uzsākt procesu, lai leģionāru arhīvu, kas glabājas Stenfordas Universitātes Hūvera institūtā, nodotu Latvijas valsts arhīvam, nodrošinot pētniekiem piekļuvi šim nozīmīgajam vēsturiskajam materiālam.
Sapulcē tika pārrunāta arī sadarbība ar citām latviešu organizācijām – Garezeru, ALA, ALJA un citām. Tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt sadarbību un nodrošināt jauniešu iesaisti, īpaši nometņu un izglītības programmu ietvaros.
Organizatoriskajā daļā par DV ASV priekšnieku atkārtoti vienbalsīgi tika ievēlēts Mārtiņš Stāks. Tāpat tika apstiprināts zemes valdes sastāvs, revīzijas komisija un citas institūcijas, apliecinot uzticību līdzšinējai vadībai.
Īpaša vieta sapulcē bija apbalvojumiem. Daugavas Vanagu Centrālās valdes augstāko goda zīmi – zelta krūšu nozīmi – saņēma Ilze Hāznere un Jānis Hāzners. Centrālās valdes atzinības raksts tika piešķirts Veltai Zadiņai. Savukārt, atzīmējot organizācijas 80 gadu jubileju, par ievērojamu ieguldījumu tika godināti: Baiba un Egīls Apelis, Māra Bērzina, Andris Bērziņš, Nora Ceriņa, Ilmārs Dambergs, Inguna Galviņa, Ināra Grigolats, Velta Huck, Astra Iesalniece, Rasma Kārkliņa, Roberts Kukainis, Valda Rainey, Ildze Rudzīte, Ivars Zuševics un Mārtiņš Zvaners.
Delegāti pieņēma arī vairākas pateicības rezolūcijas – Klīvlendas apvienībai par lieliski noorganizēto sapulci, Artai Jēkabsonei par atklāšanas koncertu, kā arī Ildzei Rudzītei par ilggadēju un apzinīgu darbu. Īpašs un sirsnīgs paldies tika izteikts Ilzei un Jānim Hāzneriem, kā arī visai Klīvlendas apvienībai par viesmīlību, rūpīgo darbu un lielisko organizāciju, kas ļāva šai sapulcei noritēt augstā līmenī.
Sapulces noslēgumā valdīja svētku noskaņa. Plašajā un skaistajā biedrības zālē delegāti pulcējās uz kopīgām vakariņām. Vakaru bagātināja Artas Jēkabsones aizraujošais koncerts, kam sekoja dažādu apvienību priekšnesumi. Atmosfēra bija dzīvespriecīga un vienojoša – ar dziesmām, smaidiem un kopības sajūtu.
Vakars izvērtās patiesi izdevies, un dalībnieki šķīrās ar cerību un apņēmību turpināt iesākto darbu. Uz tikšanos atkal nākamgad!
Daugavas Vanagi sasauksimies !
Valda Rainey
NY DV Priekšsēža vietniece un DV ASV delegāte.
DAUGAVAS VANAGU ASV 76. DELEGĀTU SAPULCE
76. Daugavas Vanagu ASV delegātu sapulce notika Klīvlandē no 17. līdz 19. aprīlim. Piedalījas delegāti no Čikāgas, Vašingtonas, Klīvlandes, Dienvidkalifornijas, Indianapoles, Ročesteras, Ņujorkas, Milvokiem, un DV ASV zemes valdes. Sakarā ar Daugavas Vanagu organizācijas 80 gadu jubilejas svinībām šogad, zemes valde lema godināt vanagus un vanadzes kas ilgus gadus strādājuši latviešu tautas labumam.
Pa delegātu sapulces laiku, Daugavas Vanagi ASV piešķīra atzinības rakstus atzīmēt Daugavas Vanagu organizācijas 80 gadu jubileju. Apbalvotie godināti par ieguldījumu Daugavas Vanagu darbībā, kā arī organizācijas popularizēšanā, un izaugsmes veicināšanā plašākā latviešu sabiedrībā. Atzinības rakstus saņēma:
Baiba Apelis, Egīls Apelis, Māra Bērziņa, Andris Bērziņš, Nora Ceriņa, Ilmārs Dambergs, Inguna Galviņa, Ināra Grigolats, Velta Huck, Astra Iesalniece, Rasma Kārkliņa, Roberts Kukainis, Valda Rainey, Ildze Rudzīte, Ivars Zuševics, un Mārtiņš Zvaners.
APSVEICAM UN PATEICAMIES MŪSU CENSONIEM!
MĀRTIŅŠ STĀKS, DAUGAVAS VANAGU ASV UN ČIKĀGAS APVIENĪBAS PRIEKŠSĒDIS, SAŅEMIS GAŖEZERA KOKNEŠA BALVU!
Gaŗezera Kokneša balva dibināta 2017. gadā dot atzinību tiem kuri laika tecējumā brīvprātīgi veltījuši darbu un pūles atbalstīt Gaŗezeru. Mārtiņš Stāks, Daugavas Vanagu (DV) ASV un Čikāgas apvienības priekšsēdis, izredzēts 2025. gada Kokneša balvu laureātos!
Gaŗezers spēlējis svarīgu lomu Mārtiņa dzīvē jau no bērnu nometnes laikiem. Kamēr mācījās Gaŗezera vasaras vidusskolā (1972. g. absolvents) Mārtiņš piedalījās Daugavas Vanagu šaušanas sacīkstēs Milvoku apvienības komandā. Gaŗezera 50 gada jubilejas svinības laikā Mārtiņš darbojās par Garezera padomes priekšsēdi. Joprojām, viņš pārstāv vairākas akcionāru organizācijas.
Mārtiņš augsti novērtē Gaŗezera mērķus un devumu latviešu sabiedrībai. Tāpat, Daugavas Vanagu organizācija, ko Martiņš vada ASV mērogā, augsti vērtē Gaŗezera nozīmi latviešu sabiedrībai. Daugavas Vanagi ir otrā lielākā akcionāru grupa Gaŗezera atbalstam. Ilgus gadus Daugavas Vanagi atbalsta jauniešu līdzdalību Gaŗezera vasaras vidusskolā un nometnē ar stipendijām. Pērn Daugavas Vanagi palīdzēja sarīkot īpašus referātus par Latvijas vēsturi 20. gadsimtenī jauniešiem Gaŗezera vasaras vidusskolas ietvaros. Līdzīga pamācība plānota arī šovasar.
Visa Daugavas Vanagu saime sirsnīgi apsveic Mārtiņu par Gaŗezera Kokneša balvas godu!
JURA CIGANOVA, DR. HIST. RAKSTS PAR DAUGAVAS VANAGU DIBINĀŠANU 1945. GADA 28. DECEMBRĪ
RAKSTS SĀKOTĒNJI PUBLICĒTS sargs.lv 4.02.2016
«1945. gada ziema turējās auksta, ar asu jūras vēju. Novietojums šādiem apstākļiem nebija piemērots. Apģērbs un uzturs ļoti trūcīgs. Izmantojot gūstā uzspiestās bezdarbības laiku, šajās, varbūt, visdrūmākajās gūsta dienās dažiem karavīriem bija radusies laimīga doma dibināt un izveidot jau gūsta laikā savu cīņas un aprūpes organizāciju, kurai īstais darba lauks gan pavērtos pēc atlaišanas no gūsta.
Cēdelgemiešu lielākā daļa ideju par šādas organizācijas dibināšanu atbalstīja, kaut arī netrūka kritizētāju. Daļa karavīru domāja, ka dibināmā organizācija izputēs, tikko pavērsies dzeloņstiepļu vārti, atlaižot gūstekņus brīvībā. Citi ieskatīja, ka tāda organizācija vispār nav vajadzīga.
1945. gada 28. decembrī Cēdelhemas gūstekņu nometnes II nodalījumā teātra barakā tomēr sanāca 289 delegāti, kas pārstāvēja 7787 radāmās organizācijas pirmbiedrus — dibinātājus. Šajā delegātu sanāksmē tad arī ievēlēja jaundibināmās biedrības organizācijas komisiju 9 personu sastāvā. Jau dienu vēlāk pirmajā sēdē pulcējās dibināmās biedrības organizācijas komiteja un nolēma jauno organizāciju nosaukt — Latviešu aprūpes biedrība «Daugavas vanagi».»
Tā par latviešu karavīru organizāciju «Daugavas vanagi» rakstīja viens no tās vēlākajiem vadītājiem Vilis Hāzners. Kopš «Daugavas vanagu» dibināšanas nu jau ir pagājuši septiņi gadu desmiti. Šajā lielajā jubilejā piedāvājam atskatīties uz laiku, kad šī organizācija tapa.
Ar Vācijas kapitulāciju 1945. gada 8./9. maija pusnaktī Eiropas kontinentā beidzās Otrā pasaules kara vētras. Latvijā vienu okupācijas režīmu bija nomainījusi cita okupācijas vara, tātad Otrais pasaules karš mūsu zemei brīvību neatnesa. Kara gaitās tieši vai pastarpināti bija ierauti simtiem tūkstošu mūsu valsts pilsoņu, no kuriem daudzi pēc kara nokļuva padomju gūstā, vēlāk pārsvarā nonākot padomju soda sistēmas koncentrācijas nometnēs. Liela daļa kara beigas sagaidīja, izkaisīti pa visu Veco pasauli, — tie bija gan civilie bēgļi, gan dažādās vācu armijas vienībās iesauktie latviešu karavīri. Pēc oficiālajām karadarbības beigām visi latviešu tautības Vācijas bruņoto spēku karavīri saskaņā ar viņu oficiālo statusu kļuva par karagūstekņiem. Rietumeiropā esošie latviešu karavīri padevās Lielbritānijas, ASV vai Francijas okupācijas karaspēkam. Lielākā daļa nokļuva britu okupācijas zonā.
Vilis Hāzners raksta: «Izveidojās pieci latviešu gūstekņu nometināšanas centri:
1. Ap 2500 karavīru bija izvietoti Heides rajonā (ziemeļos no Hamburgas). [..] Tajā pa lielākai daļai ietilpa karavīri, kas bija nākuši no Dānijas, kur kara beigās atradās 15. divīzijas [Domāta Ieroču SS karaspēka 15. divīzija, ko sauca arī par Latviešu leģiona 15. divīziju.] rezerves, kā arī veselības uzlabošanas vienības;
2. Pati lielākā latviešu karavīru grupa — 9735 vīri bija Putlosā (Šlēsvigas-Holšteinas rajonā pie Oldenburgas). Tur nokļuva pie Šverīnas kapitulējošās 15. divīzijas galvena masa. Šai grupai bija pievienojies no Lībekas arī pulkvedis A. Krīpēns [..];
3. Neiengrammas nometnē bija 1850 latviešu karavīru no dažādām 15. divīzijas vienībām, vēlāk tos (1945. gada augustā) pārvietoja uz Putlosu;
4. Vesterbūrā (Vācijas Frīzlandes austrumos) bija sapulcināti ap 4000 karavīru. Karavīru lielāko daļu turp pārsūtīja no Falingbosteles caurlaides [domāts — filtrācijas] nometnes;
5. Reinbergā (dienvidos no Vēzeles pilsētas) vācu armijas kapituāciju sagaidīja pulkveža Viļa Januma kaujas grupa ar apmēram 1550 karavīriem. Drīz pēc kapitulācijas tos pārcēla uz Vilvordu, beļģu pilsētu netālu no Briseles.
Tā patiesībā beidzot izveidojās četras lielākās karavīru grupas. Bez tam britu okupācijas joslas mazākās nometnēs un slimnīcās mita ap 1500, amerikāņu gūstekņu nometnēs un okupācijas joslas slimnīcās ap 2000, Itālijā gūstā krita ap 500, Francijā ap 1000 un Ēģiptē ap 100 karavīru. Pēdējās vietās tie sastādījās visvairāk no vācu armijā iesauktajiem latviešu zēniem — gaisa spēku izpalīgiem. Kopā rietumu Sabiedroto gūstā nokļuva 24 735 latviešu karavīri.»
Kāda neliela daļa no vācu pusē karojošajiem latviešiem pēc kara bija nokļuvusi arī civilo bēgļu nometnēs. 1945. gada rudenī lielu daļu no latviešu karavīriem pārvietoja uz gūstekņu nometni Zēdelgemā (Beļģijā), kuras oficiālais nosaukums bija POW Camp 2227 (vāciešu lietoto šīs vietas nosaukumu Cēdelhema pārņēma arī latviešu trimda, un šodien latviešu literatūrā un historiogrāfijā sastopami abi šīs apdzīvotās vietas nosaukumi).
Ideja par visus latviešu karavīrus vienojošas organizācijas jeb kā toreiz teica «vispārīgas karavīru organizācijas» izveidošanas nepieciešamību radās vel Putlosā, bet tieši Cēdelhemas nometnē šī ideja materializējās reālā veidolā. Šāda iniciatīva guva arī nometnes britu administrācijas atbalstu. Viens no aktīvākajiem nākamās latviešu karavīrus vienojošās organizācijas idejas propagandētājiem bija pulkvedis V. Janums.
«Cēdelhemas barakās pulkvedis Janums ar saviem vīriem ieradās 1945. gada 30. novembrī. Reizē ar to no jauna aktivizējās doma par bijušo karavīru organizācijas dibināšanu. Līdzšinējiem idejas cilātājiem jau pirmajās dienās Cēdelhemā pievienojās Vilis Akermanis, pulkvedis Arvīds Skurbe, dižkareivis Daumants Ķencis un vēl citi. Visaktīvāk dibināšanas priekšdarbus veica Vilis Akermanis,» tā atceras V. Hāzners.
Pamazām, pēc diezgan asām diskusijām pašu karavīru gūstekņu starpā nākamā organizācija ieguva reālas aprises. Galvenā diskusiju jēga bija, kādā veidolā šī organizācija pastāvēs un kādas karavīru grupas būs tiesīgas piedalīties organizācijā: vai tā būs tikai virsnieku vai arī visu karavīru apvienība. Uzvarēja viedoklis, ka šādai organizācijai būtu jāaptver visas latviešu karavīru grupas — neatkarīgi no bijušajiem amatiem un dienesta pakāpēm.
Savās atmiņās «Mans devums Daugavas vanagu organizācijas tapšanā» majors P. Balodis raksta: «[..] No virsnieku un tāpat arī pārējo karavīru privātu pārrunu un sarunu līmeņa jaunās organizācijas dibināšanas priekšdarbi pamazām pārņēma oficiālas formas. Šai sakarā svarīgi atzīmēt trīs datumus, kuros, lielos vilcienos nosprausti, veidojās organizācijas pamatmeti un organizācijas priekšdarbi. Tie ir 6., 15. un 18. decembris, kad pusoficiāli apspriedās organizācijas iniciatori. [..]»
Par pēdējā minētā datuma sapulci, kurā tika izstrādāti nākamās organizācijas darbības pamatprincipi, stāsta tās dalībnieks, majors V. Tauriņš: «[..] Tātad biedrība domāta visiem karavīriem, kas ar ieročiem rokās cīnījušies par Latviju arī agrākos karos. Biedrības uzdevums būs aprūpēt karavīru ģimenes, kam nav apgādnieku, invalīdus un tāpat arī sniegt materiālu atbalstu un padomu karavīriem un to ģimenes locekļiem, kuri nonākuši materiālās grūtībās. Tāpat arī vēlāk, atgriežoties dzimtenē, ņemt dalību valsts politiskajā dzīvē, lai nebūtu tāds stāvoklis kā pēc bijušajām brīvības cīņām, kur karavīri no valsts politiskās dzīves bija pavisam nobīdīti nost.»
Tātad bez aprūpes un sociālajām funkcijām jaunā organizācija bija dibināta ar domu par drīzu atgriezšanos Latvijā un aktīvu līdzdalību neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanas procesos.
Par nosaukuma izvēli V. Hāzners atceras: «Majors J. Ķīlītis pirmajā organizācijas komisijas sēdē (1945.gada 29.decembrī) ierosināja dibināmo organizāciju nosaukt par «Daugavas vanagiem», jo šis vārds raksturošot arī mūsu darbus nākotnē. Arī pēdējā delegātu sapulcē, kad pieņēma statūtus, bija runa par biedrības nosaukumu. Arī toreiz Ķīlītis aizstāvēja vārdu «Daugavas vanagi».»
«Daugavas vanagiem» ilgi nācās gaidīt atgriešanos Dzimtenē. Drīz vien sākās latviešu karavīru brīvlaišana no sabiedroto karaspēku gūsta, un «Daugavas vanagu» organizācijas nodaļas sāka darboties visos kontinentos un visās tajās mītnes zemēs, kur savu mājvietu bija atraduši latviešu karavīri. «Daugavas vanagus» pamatoti var uzskatīt par vienu no galvenajiem latviešu trimdas sabiedriskās un politiskās dzīves organizētājiem un latvietības uzturētājiem latviešu trimdas mītnes zemēs. Patiesais «Daugavas vanagu» devums pēckara latviešu trimdas vēsturē joprojām nav izvērtēts, tāpat kā vēl nav pat sākta rakstīt objektīva «Daugavas vanagu» vēsture. Tas būtu nākotnes uzdevums, bez kura izpildes mūsu tautas un valsts jaunāko laiku vēsture būs nepilnīga.
Raksta tapšanā izmantots izdevums: Hāzners V. Laiks. Telpa. Ļaudis. Pirmā daļa — Toronto, Daugavas vanagu apgāds, 1974.
DAUGAVAS VANAGIEM 80 GADU JUBILEJAS GADS!
Daugavas Vanagu organizācija dibināta 1945. gada 28. decembrī, kara gūstekņu nometnē Cēdelgēmā, Beļģijā. Tad Latviešu leģiona kareivji pamata mērķus nolika: “palīdzēt latviešu bijušiem karavīriem un viņu ģimenēm”. Daugavas vanagu organizācija 2025. gada 28. decembrī, sasniedza 80 gadu pastāvēšanas jubileju!
Atzīmēt DV organizācijas dibināšanas 80. gadadienu, Daugavas Vanagu Centrālā Valde ( pārstāvot Daugavas vanagu zemes valdes ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritanijā, un Latvijā) pasniedza 94 īpašus apbalvojumus personām vai organizācijām, kas ar savu darbu ir veikusi “… ievērojamu ieguldījumu pulcināt, apvienot, atbalstīt un palīdzēt latviešu tautai rūpēties par latviešu valodu un veicināt latvisko izglītību, tradicijas kopšanu sasniegšanā, veicinājis latviesu organizācijas popularizēšanā vai izaugsmē.”
Svinīgs sarīkojums un apbalvoto godināšana notika 28. decembrī, Rīgas latviešu biedrības nama telpās, Rīgā. Visā pasaulē tika pasniegti kopumā 94 apbalvojumi – 43 apbalvojumi piešķirti Latvijā, 16 ASV, 13 Kanādā, 12 Austrālijā, un 10 Lielbritānijā.
Apbalvotie Amerikas Savienotajās Valstīs: Peteris Blumbergs, Armands Birkens, un Silvija Kļaviņa-Barshney (Čikāga); Andris Kursietis un Valters Nollendorfs (Milvoki); Aida Ceriņa un Gunārs Kancs (Indianapole); Līga Jēkabsone (Detroita); Imants Kalniņš (bij. Ņujorka); Ᾱrijs Liepiņš (Linkolna); Teodors Lilienšteins (Dienvidkalifornija); Līga Nutere (Ročestera); Baiba un Knuts Ozoli (Vašingtona); Velta Šulcs (Klīvlande); un Anda un Kārlis Vizuļi (Garezers).
Apbalvotas organizācijas kas saistītas ar ASV: Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA), Amerikas Latviešu apvienība (ALA), un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē (LELBP).
Apsveicam visus apbalvotos un pateicāmies par viņu darbu un devumiem!
Jaunatnes izglītība un latviskā audzināšana
Daugavas Vanagu organizācija ar naudas līdzekļiem atbalsta latviešu skolas, piešķir jauniešiem stipendijas mācībām latviešu programmās, kā arī izglītojošajiem ceļojumiem uz Latviju.
Katra vietējā Daugavas Vanagu apvienība nosaka savus stipendiju apjomus.
DV ASV Zemes valde piešķir papildus stipendijas balstoties uz budžeta iespējām.
2026. gadā DV ASV Zemes valde ir lēmusi atbalstīt jauniešus ar stipendijām piedalīties sekojošās vasaras programmās:
1. ALA rīkotie “Sveika, Latvija!” un “Heritage Latvia” izglītojošie braucieni uz Latviju.
Kopsummas ziedojums tiks nosūtīts ALA rīkotājiem. DV ASV būs līdzsponsori ar ALA un citām organizācijām.
2026. gada ceļojuma Informāciju ar varat atrast ALA vietnes saitē:
https://alausa.org/musu-darbiba/mes-un-latvija/izglitojosie-celojumi/
2. Vasaras programmas Katskiļos, Kursā, un Garezerā.
Stipendijas ir pieejamas visiem jauniešiem kuriem vismaz viens vecāks ir DV mūža biedrs.
Ja jūsu dzīvesvietā ir vietējā apvienība, lūdzu piesakieties DV ASV stipendijai tur. Ja nav, sūtiet stipendijas lūgumu tieši DV ASV zemes valdes loceklim Mārtiņam Stākam pa ePastu
Pieteikumi jāiesniedz tā, lai DV ASV zemes valde saņemtu ne vēlāk kā piektdien, 2026 g. 22. maijā.
Galīgās summas tiks noteiktas tikai jūnija sākumā, kad būs saņemti visi stipendiju pieprasījumi. Tomēr sagaidām ka piešķirsim summas līdzīgas 2025. gada stipendijām. Šajās summās nav iekļauts tas, ko piešķir atsevišķas DV apvienības.
Visas stipendijas tiks sūtītas tieši uz nometnes adresi, ar apvienību un bērnu/jauniešu vārdiem.
Ar jautājumiem lūdzam griezties pie Mārtiņa Stāka: e-pasts -
Nesen iznākusi Vinsenta Hanta grāmata “Escape from Berlin”. Grāmata apraksta Pulkveža Viļa Januma kaujas grupu gājienu ap Berlīni 1945. gada aprīlī. Pulkvedis Janums apzināti nepaklausīja vācu pavēli aizstāvēt Berlīni, bet pavēlēja saviem vīriem aiziet no Berlīnes līdz Elbes upei padoties Amerikāņu militārām vienībām. Brīdis kad Januma kaujas grupa saņemta ASV armijas gūstā iemūžināts filmā ko atradis autors Vinsents Hants ASV Holokaustu memoriālā muzeju arhīvos.
https://www.youtube.com/watch?v=zvoa4OBF6I8
Vinsents Hants uzrakstījis arī citas grāmatas par latviešu leģiona vēsturi.
- Blood in the Forest: the end of the Second World War in the Courland Pocket
- Up Against the Wall: the KGB and Latvia
- The Road of Slaughter – nupat tulkots latviešu valodā “Ceļš uz slaktiņu”
Daugavas Vanagi, sasauksimies!