|
DV organizācijas sākumi
atrodami Britu pārvaldītā kaŗagūstekņu nometnē Beļģijā pēc
Otrās Pasaules kaŗa noslēguma. DV organizāciju dibināja šajā kaŗagūstekņu
nometnē 1945. gada 28. decembrī bijušie Latvijas Leģiona kareivji.
Jaunās organizācijas sākotnējie mērķi bija izpalīdzēt latviešu
bijušiem kaŗavīriem un viņu ģimenēm.
Aptuveni 25,000 latvieši
bija ieslodzīti rietumu sabiedroto pārvaldītās kaŗagūstekņu
nometnēs. Lielākais skaits atradās Britu pārvaldītās nometnēs
ziemeļu Vācijā. Kaut daudzi bija izkaisīti starp daudzām nometnēm,
apmēram 12,000 mājoja Cēdelgēmas nometnē Beļģijā. No darbības sākumiem
1945. un 1946. gadā DV organizētājiem bija atļauts sazināties ar
latviešiem citās nometnēs lai izveidotu izveidotu tīklu savstarpējam
atbalstam. Kaut sākumā biedri sastāvēja no bijušajiem leģionāriem,
DV organizācijas dibinātāji cerēja ietvert visus latviešus viņu
biedru rindās. Pēc viņu izlaišanas no kaŗagūstekņu nometnēm
1946. gadā, bijušie zaldāti pārcēlās uz bēgļu nometnēm, kur viņi
turpināja centienus piedāvāt savstarpēju atbalstu un izturēt savu
vienotību.
1950. gadu sākumā, latvieši
bēgļu nometnes atstāja un pārcēlās uz dzīvi Austrālijā,
Rietumeiropā, Kanādā, Dienvidamerikā, un Amerikas Savienotās Valstīs.
Daugavas Vanagu organizācija gāja viņiem līdzi.
Pirmā DV apvienība ASV
tika dibināta 1950. gada 6. janvārī Ņujorkā. No tā sākuma, DV-ASV
uzauga, lai apņemt 22 apvienības un 3 kopas, kuri atradās pa visas
ASV platības no krasta līdz krastam.
Caur gadu desmitiem DV
biedri turpināja savu uzdevumu savākt un savienot latviešus, lai
saglabāt latviešu nācijas vienotību. Ilgus gadus šo uzdevumu
izprata, ka nenogurstošu cīņu aizstāvēt Latvijas tiesības uz brīvību,
kas DV organizācijai nopelnīja Padomju okupantu mūžīgo naidu. DV ir
arī pūlējusies veicināt latviešu jauniešu izglītību un viņu
iesaistīt ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu kopienā. Tas tiek darīts
piedāvājot stipendijas un atbalstot latviešu skolas, korus, tautas
deju kopas, teātru kopas, sporta komandas un daudzas un dažādas
kulturālās nodarbības.
|
